Pēc Latvijas valsts prezidenta iniciatīvas 17.marts tiek atzīmēts kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena, kurā godinās varoņus, kuri uzturēja dzīvu Latvijas tautas prasību pēc savas valsts un neatkarības visos okupācijas gados.
Vēršam uzmanību, ka starp “varoņiem” joprojām ir daudz tādu kurus padomju okupācijas režīma tiesas atzina par “dzimtenes nodevējiem” un “kriminālnoziedzniekiem”. Latvijas valsts joprojām nav atzinusi šos tiesas lēmumus par nelikumīgiem no to pieņemšanas brīža.
Kā spilgts piemērs, šai mūsu valsts bezdarbībai ir nacionālais partizāns Kārlis Zariņš ar segvārdu “Kārlēns”. Dzimis Latvijas valstī 1923.gada 20.jūnijā, bārenis. Vācu okupācijas laikā tika nosūtīts uz Vāciju darba dienestu, kur brīvprātīgi pieteicās dienestā Latviešu leģiona 15.divīzijā. 1944.gadā atgriežas Latvijā un tiek iesaukts Sarkanajā armijā un nokļūst Kurzemē, kur tiek ievainots. 1945.gadā jūlijā pievienojas Cēsu apriņķa Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai. Pēc astoņu gadu cīņas viņš 1953. gada 16. jūlijā tiek sagūstīts un 1954.gada 11. jūnijā Butirku cietumā Maskavā tiek noslepkavots. Padomju varas tiesā Kārlis Zariņš teica vārdus, kuriem vajadzētu būt ierakstītiem Latvijas Nacionālās pretošanās vēsturē ar zelta burtiem:
“Es neesmu dzimtenes nodevējs. Es ar savu rīcību aizstāvēju savu dzimteni. Mana dzimtene ir Latvija, bet jūsējā — Krievija. Par latviešu tautas ienaidniekiem es uzskatīju tad un uzskatu arī tagad visus tos, kas kalpo Latvijā šobrīd valdošajai svešajai varai. Es jau teicu, ka esmu un būšu padomju varas ienaidnieks. Es uzskatīju un uzskatu, ka cīnīties pret padomju varu bija mans pienākums. Tikai tā es varēju būt brīvs. Tā kā es neesmu spējis savai dzimtenei izcīnīt brīvību, tad mana vieta tagad ir kapā. Jūs, komunisti, – es pret jums cīnījos un tāpēc tagad esmu gatavs nolikt savu galvu.” Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Kārlis Zariņš joprojām nav reabilitēts!!!
Uzskatām, ka Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu atzīmēt laikā, kad daudzi cīnītāji par Latvijas valsti joprojām nav reabilitēti un pienācīgi godāti ir divkosīgi un amorāli. Tāpēc pieprasām:
- Atzīt Padomju Krievijas okupācijas režīma tiesas lēmumus attiecībā uz nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem par prettiesiskiem un spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža.
- Izveidot valsts finansētu nacionālās pretošanās kustības muzeju. Apzināt visus nacionālās pretošanās kustības dalībniekus un attiecīgi tos godāt, kā varoņus.
- Uzdot Zemessardzes bataljoniem savos atbildības rajonos kopt un uzturēt izveidotās Nacionālo partizānu piemiņas vietas. Aizsardzības ministrijai piešķirot nepieciešamo finansējumu to uzturēšanai.
Viktors Birze
NS Taisnīgums valdes priekšsēdētājs