Mūsu tautas pastāvēšanu dažādos veidos un formās apdraud lielvaras Austrumos un Rietumos un ar tām saistītie, to izraisītie globālie un vietējie sabiedrības attīstības procesi. Pie varas esošie mūs aizsargāt nevēlas, jo ir izvēlējušies nevis veidot un attīstīt Latviešu valsti, bet pārstāvēt svešu varu un ietekmes centru intereses Latvijā.
Notikušās Eiroparlamenta vēlēšanas apliecina pagriezienu nacionālās identitātes, suverenitātes un interešu aizstāvības virzienā, attiecīgo politiku pārstāvošajiem spēkiem gūstot ievērojamus panākumus. Šo pašu tendenci vēlamies redzēt arī Latvijā.
Šo virzienu Latvijā pārstāv atsevišķi politiski spēki, tostarp Nacionālā Savienība “Taisnīgums”, biedrības, kā arī sabiedrībā autoritāti ieguvušas personas, kas katra atsevišķi nespēj atrast intelektuālos, finansiālos un organizatoriskos resursus, lai gūtu lielākus politiskos panākumus un attiecīgā virziena nostiprināšanu Latvijas politiskajā dienaskārtībā.
Risinājums ir tikai esošo spēku apvienošana.
Ir nepārprotami skaidrs, ka partijas un organizācijas, kas orientētas uz nacionālas valsts modeli un Latviešu nacionālo interešu aizstāvību, ir stipri dažādas. Dažādi ir to rašanās faktori, darbības formas, politiskie akcenti, kolektīvās identitātes un arī attiecības ar citām salīdzinoši līdzīgām organizācijām. Mākslīga šo dažādo organizāciju un personu apvienošana vienā partijā radītu vairāk problēmu nekā labuma, saskartos ar iekšēju pretestību, ko izraisīs gan cilvēciski faktori, gan nevēlēšanās zaudēt savu kolektīvo identitāti. Ir jārespektē, ka dažādās organizācijās apvienojušies latvieši ilgstoši darbojoties kopā ir izveidojuši gan personiskas, uz savstarpējo uzticību balstītas attiecības, pieņēmuši savas autoritātes, izveidojuši savus detalizētus kolektīvos redzējumus un ideoloģiskās nostādnes. Neviens to nevēlēsies zaudēt, un tas arī nav jāzaudē.
Tomēr, atzīstot, ka katram atsevišķi darbojoties, lielāki politiski panākumi ir izpalikuši, un visticamāk izpaliks, ir jāspēj atrast risinājums kā apvienot tos spēkus, kas ir katram atsevišķi vienlaikus nezaudējot sevi un savas iestrādes.
Mēs redzam saprātīgu risinājumu: apvienoties vienā struktūrā jeb kas juridiski noformēta kā politiskā apvienība (līdzīgi kā Reģionu apvienība, ko veido trīs dažādas partijas). Mums tuvajā Polijā ir vērā ņemams piemērs, ka šo sadarbības modeli par noturīgu veiksmes stāstu ir izveidojuši arī nacionālisti un labēji konservatīvie. “Konfederacja” apvienības formātā ir apvienojušās gan vairākas līdzīgas ievirzes partijas, gan sabiedriskās organizācijas, un šī apvienība ir izturējusi laika pārbaudi. Protams, ir bijušas nesaskaņas, ir bijuši, kas nāk un ir bijuši, kas kopīgo struktūru pamet, ja nesaskaņas nav iespējams atrisināt. Šādā formātā sadarbojoties, neviens neriskē pazaudēt sevi, jo vienmēr ir iespējas aiziet. Vienlaikus gan jāatzīst, ka tie ir izņēmuma gadījumi, jo dažādās organizācijas ir spējušas novērtēt labumu, ko dod politiskās ietekmes pieaugums, kas izrietējis no kopdarbības.
Mēs neredzam nevienu iemeslu, kāpēc šo modeli nevarētu attīstīt arī Latvijā. Kā iespējamu bāzes struktūru varētu pieņemt avienību “Tauta.Zeme.Valstiskums” (ar kuru nodomu protokolu par sadarbību ir parakstījis arī “Taisnīgums”), to paplašinot, apaudzējot, pēc nepieciešamības veicot izmaiņas organizatoriskā struktūrā, zīmolā, utt.
Nav lietderīgi aicinājumi dibināt jaunas partijas, kas “būs labākas un pareizākas un līdz ar to veiksmīgākas”, jo no tā nevairojas nacionāli domājošu cilvēku skaits, bet nesaprātīgi tiek šķiesta enerģija un organizatoriskie resursi, un vēl vairāk tiek fragmentēti tie, kuriem būtu jādarbojas kopīgi.
Lai dažādajiem izdotos vienoties kopdarbībā vienā politiskā apvienībā, būs nepieciešami daudzi kompromisi, savstarpējas piekāpšanās, optimāls pārvaldes modelis, lai pārstāvētu visus, ņemot vērā visu intereses un nostādnes. Būs jāspēj samierināties, ka būs jautājumi, kuros dažādām organizācijām domas dalīsies, un citiem nāksies respektēt, ka kāds savas organizācijas vārdā paudīs primāri savu pozīciju.
Varam apliecināt, ka “Taisnīgums” centīsies izrādīt vislielāko iespējamo elastību un respektēt sadarbības partnerus.
Vienlaikus esam stingri pārliecināti, ka vienoties politiskā apvienībā nebūs iespējams, ja pamatlietās nedomāsim līdzīgi un neievērosi sarkanās līnijas, kurām ir jābūt pietiekami skaidrām un nemainīgām. Te rakstītais protams nav jāuztver kā programma, bet tikai kā vērtības pie kurām būtu jāpieturas nacionāli domājošu spēku koalīcijai.
Mūsuprāt tādām ir jābūt sekojoši uzskaitītajām:
Latvijai ir jābūt Latviešu tautas valstij
Latviešu tautas (etnosa) dzīvā spēka saglabāšana un vairošana, identitātes, kultūras, politisko, ekonomisko un sociālo interešu aizstāvība ir Latvijas valsts dibināšanas jēga. Latviešu tautas interešu aizsardzībai ir jābūt Latvijas valsts institūciju virsmērķim ikvienā to lēmumā un rīcībā.
Latvieši ir etnokulturāls jēdziens
Uz tautu (Latviešiem)skatāmies etniskās kategorijās, ar to saprotot cilvēku grupu ar kopīgu ģenētisko izcelsmi, vēsturisko pieredzi, apdzīvotu teritoriju, kultūras savdabību un no visa minētā izrietošu pašidentifikāciju un kopības sajūtu. Kā līdzpilsoņus respektējam arī citu tautību pilsoņus, kas lojāli izturas pret Latviešiem kā Latvijas valstsnāciju un no tā izrietošās pirmtiesības.
Politikas prioritāte: Latviešu tautas ataudze
Latviešu skaits dilst ļoti strauji. Latvieši izbrauc, dzimstības līmenis ir kritiski zems, faktiski raksturojot strauji izzūdošu tautu. Līdz ar to demogrāfijai un ģimenes politika pasludināma par absolūto prioritāti. Tai, sadarbojoties dažādu nozaru institūcijām, jāietver gan finanšu stimuli, gan visaptveroši sociālā atbalsta mehānismi, dabiskas ģimenes kā sabiedrības pamatvienības popularizēšana, kā arī dzimstību bremzējošo faktoru izskaušana. Ja nebūs Latviešu, nebūs arī Latvijas.
Neatkarīga Latvija
Uzskatām, ka šobrīd mēs esam ļoti tālu no tā neatkarības maksimuma, kāds mums ir iespējams, un ka Latviešu tautas intereses nevar aizsargāt, ja tās pastāvēšanu būtiski ietekmējoši lēmumi un likumi tiek pieņemti Briselē nevis Rīgā. Tas ir jāmaina. Kategoriski noraidāma jebkura ārēja ietekme (arī Eiropas Savienības), kas tiecas radikāli mainīt mūsu valsts etnisko sastāvu, morāles normas, atņemt pilsoņu pamatbrīvības vai pārņemt mūsu saimnieciskos resursus.
Kategorisks NĒ imigrācijai
Pamatojoties, ka Latvieši savā valstī jau tā satāda vien 64% no kopējā iedzīvotāju skaita, kas ir kritiski maz, kā arī vadoties no krasi negatīvās Rietumeiropas pieredzes, pilnībā izslēdzam etniski un kulturāli svešu personu imigrāciju no citiem kontinentiem. Noraidām masveida migrantu ieceļošanu neatkarīgi no uzdotā iemesla- viltus bēgļi, viltus studenti, uzturēšanās atļauju tirdzniecība vai ievestais lētais darbaspēks. Kategoriska pretestība ES uzspiestajām migrantu pārdales shēmām.
Atkrieviskošanās un atbrīvošanās no padomju koloniālā mantojuma
Latvijā ir viena valsts valoda. Un tikai valsts valodai ir vieta valsts izglītības sistēmā, medijos un publiskajā telpā. Nesaudzīga attieksme pret prokrievisko 5.kolonnu, latviešiem nelojālo aktīvistu izraidīšana un padomju okupācijas režīma iepludināto kolonistu repatriācijas veicināšana.
Krievija ir jāsakauj
Kamēr Krievija nav cietusi militāru sakāvi un atbrīvojusi okupētās teritorijas, uzskatām to par agresorvalsti un primāro apdraudējumu Latvijas drošībai un neatkarībai, un izejot no tā arī veidojam savu politisko attieksmi. Pastāvot esošajam militārā apdraudējuma līmenim, dalība NATO un pastāvīga alianses spēku, vēlams vismaz brigādes līmenī, atrašanās Latvijā ir mūsu interesēs.
Tradicionāla vērtību sistēma
Laulība ir tikai savienība starp vīrieti un sievieti. Ar ģimenes jēdzienu saprotam laulātos pārus, laulātos un nelaulātos vecākus- māti (sievieti), tēvu (vīrieti), viņu bērnus un asinsradiniekus. Bērniem ir neatņemamas tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Atzīstam tikai bioloģisko izpratni par cilvēku dzimumu. Dzimumnovirzēs, patoloģijās un perversijās balstītus attiecību modeļus neatbalstām un neatbalstīsim.
Kontrole par saviem resursiem
Ekonomikas modelis, kas stiprina Latvijas saimniecisko neatkarību pašpietiekamību un nacionālo kapitālu. Pārtraukt prakses, kas veicina Latvijas zemes un resursu nonākšanu ārvalstnieku īpašumā. Par savu tautsaimniecisko resursu apgūšanu un izmantošanu lemjam Rīgā nevis ļaujam lemt Briselē. Ārvalstu finanšu kapitāla ietekmes izbeigšana, cita starpā izveidojot valstij piederošu komercbanku, kas spēj nodrošināt pilnvērtīgus finanšu pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Protams, varam diskutēt par niansēm un formulējumiem, tomēr neredzam to, kas esošajos formulējumos varētu būt nepieņemams organizācijām, kas ir Latviski un nacionāli orientēti.
Uzskatām, ka sarunas un savstarpējas konsultācijas, kam būtu veiksmīgi jānoslēdzas ar konsolidāciju plašākā politiskajā apvienībā, būtu jāuzsāk iespējami ātri. Savstarpēja sastrādāšanās, spēja izveidot komandu, panākt zīmola atpazīstamību, tas viss prasa laiku. Nākamās pašvaldību vēlēšanas paredzētas pēc gada, un vēl pēc gada gaidāmas parlamenta vēlēšanas.
Laika nav daudz.
Viktors Birze,
Nacionālās Savienības “Taisnīgums” valdes priekšsēdētājs